Jaunais gads Varakļānos
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 16 Decembris 2022 10:41
Aicinām Varakļānu novada pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu (dzīvokļu) ĪRNIEKUS, kuri:
1) noslēguši beztermiņa īres līgumu;
2) noslēguši īres līgumu līdz 2022. gada 30. aprīlim;
3) pagarinājuši, pārslēguši īres līgumu līdz 2022. gada 30. augustam,
sazināties ar Varakļānu “Dzīvokļu komunālais uzņēmums” SIA, lai pārskatītu īres līgumus un to aktualizētu.
Ievēro: Pirms īres līguma termiņa beigām vismaz mēnesi iepriekš jāvēršas pie izīrētāja, lai pagarinātu īres līgumu. Beidzoties īres līguma termiņam, ĪRNIEKA pienākums ir atbrīvot dzīvokli un segt maksu par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par šo periodu!
Personām, kuras atsavinājušas dzīvokli, vai īpašnieka maiņas gadījumā, ir pienākums uzrādīt zemesgrāmatas apliecību izīrētājam (kas arī pārvaldnieks) un noslēgt apsaimniekošanas līgumu – no šī brīža izīrētājs ir tiesīgs nepiemērot maksu par īri!
Vēršam uzmanību, ka ĪRNIEKAM, kuram ir īres maksas vai komunālo pakalpojumu parāds, ir nepieciešams vienoties ar izīrētāju par parāda samaksas termiņu, pretējā gadījumā īres līgums var tikt izbeigts, piedzenot parādu un radušos izdevumus normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.
Izīrētājs ir tiesīgs izbeigt īres līgumu arī tad, ja ĪRNIEKS nav novērsis Brīdinājumā norādītajā termiņā uzrādītos dzīvokļa lietošanas pārkāpumus vai tie ir būtiski: ugunsdrošības, sanitārie un būvnormu pārkāpumi, dzīvokļa lietošana neatbilstoši mērķim, nelikumīga dzīvošana tajā vai dzīvokļa, komunikāciju pasliktināšana – ĪRNIEKS neveic tehnisko, kosmētisko uzturēšanu.
ĪRNIEKA pienākums ir informēt izīrētāju par iemitinātu ģimenes loceklis, bet iemitināt citas personas ir tiesīgs pēc izīrētāja rakstiskas piekrišanas – šīs personas ir jānorāda īres līgumā.
Lai aktualizētu līgumu, ierodieties klātienē, adresē: Rīgas iela 13, pirmajā stāvā (104. kab.) vai rakstiet uz e-pastu: dzku@varaklani.lv, tālrunis: 26499918 (Inese)
13.decembrī Varakļānu novada Kultūras centrā novada iedzīvotājiem bija iespēja apmeklēt izglītojošu nodarbību par tēmu “Stress un izdegšanas sindroms”. Lekcija tika organizēta Varakļānu novada pašvaldības īstenotā projekta “Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Varakļānu novadā” ietvaros ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu (projekta id. Nr.9.2.4.2/16I/076). Nodarbību vadīja profesionāla personāla psiholoģe Anita Rošāne (Mg. public. relat., Mg. psych.).
Lasīt tālāk: Izglītojoša nodarbība par stresu un izdegšanas sindromu
Lai pārspriestu iespējamo rīcību un sadarbību dažādās krīzes situācijās, kas skar cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem un viņu veselības aprūpi, Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji kopīgi ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem tikās ar Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas vadību un ārstiem.
Tikšanās organizēta, balstoties uz Vidzemē izveidoto grupu dzīvokļu darbinieku līdzšinējo pieredzi un izrietošajiem jautājumiem par to, kā visefektīvāk nodrošināt atbalstu situācijās, kas saistītas ar grupu dzīvokļu iedzīvotājiem nepieciešamo psihiatrisko palīdzību. Šādu jautājumu risināšana prasa sadarbību starp grupu dzīvokļa iedzīvotāju, darbiniekiem, kā arī veselības aprūpes iestādēm. Tāpat šajā sadarbības procesā būtiska ir informācijas aprite, lai nodrošinātu atbilstošu atgriezenisko saiti, kas nepieciešama cilvēka veselības stāvokļa uzlabošanai vai uzturēšanai.
Tā kā ikdienā grupu dzīvokļu darbinieki ir tie, kuri ir visciešākajā saskarē ar to iedzīvotājiem, viņu darbā būtiski ir spēt atpazīt robežstāvokli personas uzvedībā, lai nenokļūtu līdz krīzes stāvoklim. Tāpat būtiski ir būt informētiem par to, kā sadarbības gadījumā ar ārstniecības iestādēm nodot informāciju par cilvēka veselības stāvokli. Tādēļ sociālo pakalpojumu sniedzēji interesējās par to, vai un kādi grupu dzīvokļu darbinieku novērojumi, dodoties uz slimnīcu, būtu svarīgi, kāda dokumentācija aizpildāma par cilvēka veselības stāvokli. Speciālisti uzdeva arī jautājumus par tālāko rīcību attiecībā uz rehabilitācijas pasākumiem pēc ārstēšanās slimnīcā, medikamentu lietošanu, sadarbību ar psihiatriem.
Tikšanās laikā Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas pārstāvji informēja par pakalpojumiem, kādus iespējams saņemt slimnīcā gan ambulatori, gan stacionārā. Sarunu rezultātā nolemts nepieciešamības gadījumā īstenot praktiskas apmācības vai konsultācijas, lai pilnveidotu sociālo pakalpojumu sniedzēju zināšanas darbam ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Vidzeme ietvaros” plānots rast risinājumu šādu apmācību nodrošināšanai, definējot būtiskākos apmācību jautājumus.
Līdz šim Vidzemes pašvaldībās deinstitucionalizācijas procesa ietvaros izveidota apjomīga infrastruktūra cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, lai veicinātu viņu patstāvīgu dzīvi, tajā pašā laikā nodrošinot arī speciālistu atbalstu ikdienas dzīvē. Šobrīd šādi grupu dzīvokļi izveidoti Valmierā, Valkā, Cēsīs, Rūjienā, Mazsalacā, Drustu pagastā, Amatas pagasta Spārē, Tirzā, kur pakalpojumus saņem vairāk nekā 100 cilvēki. Papildus šādi grupu dzīvokļi vēl tiek veidoti Madonā, Smiltenē un Vaidavā.
Aktivitātes notiek deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/
Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste
Lai veicinātu īpašumu sakārtošanu un novērstu situācijas, kad ekspluatācijā nenodotās ēkas īpašnieki jau izmanto, Ministru kabineta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, kas stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī, tika noteikti astoņi gadi kā maksimālo termiņu būvdarbu veikšanai un būvju nodošanai ekspluatācijā.
Ar to saprotams, ka līdz 2022. gada 1. oktobrim ekspluatācijā bija jānodod būves, kuru būvniecība sākta un būvatļauja tika saņemta līdz 2014. gada 1. oktobrim.
Ja būvdarbi ir pabeigti – pienākums nodot ekspluatācijā.
Ja būvdarbi ir uzsākti un nav pabeigti - jālūdz būvvalde pagarināt būvatļauju.
Ja būvdarbi nav uzsākti, būvvaldē jāiesniedz iesniegums būvatļaujas anulēšanai.
Varakļānu novadā pēc pašreizējās uzskaites līdz 2014. gada 1. oktobrim ir izsniegtas 45 būvatļaujas (38 būvatļaujas ēkām, 7 –inženierbūvēm), kas šobrīd piekritīgas Varakļānu novada būvvaldei.
Būvvaldes būvinspektors veiks būvobjektu apsekošanu sākot ar senākajām būvatļaujām un tiks sastādīts Atzinums, kurā tiks norādītas būvniecības procesā atklātās nepilnības, ja tādas būs, un termiņš nepilnību novēršanai.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 94., 97. punktu, lai pagarinātu maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu ēkām, būvvaldē ir jāiesniedz :
Lai pagarinātu maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu inženierbūvēm, būvvaldē ir jāiesniedz :
Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar Varakļānu novada būvvaldes būvinspektoru Andri Garanču, tālrunis: 29244474
Varakļānu novada būvvaldē apmeklētāju pieņemšana notiek pēc iepriekšēja pierakta adresē: Rīgas iela 13, Varakļāni otrajā stāvā.
Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība noteiktām iedzīvotāju grupām ir pieejama bez maksas
Fiziskām personām, kuras ir iesaistītas juridiskā strīdā un tām trūkst līdzekļu jurista pakalpojumu saņemšanai, Juridiskās palīdzības administrācijā var vērsties valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai. Administrācija norīko juridiskās palīdzības sniedzēju un apmaksā sniegto juridisko palīdzību noteiktajā apjomā.
Juridiskās palīdzības sniedzējs ir persona, ar kuru administrācija, atbilstot noteiktiem profesionālajiem kritērijiem, noslēdz juridiskās palīdzības līgumu un kas tiek norīkots juridiskās palīdzības saņēmējam juridisko konsultāciju sniegšanai, procesuālo dokumentu sagatavošanai un palīdzības sniegšanai tiesā.
Piesaistot jomas profesionāļus, Vidzemes plānošanas reģions īstenojis apmācību ciklu bērnu sociālās aprūpes centru (BSAC) darbiniekiem Vidzemē, lai sniegtu atbalstu sarežģītajā iestāžu reorganizācijas procesā, pārejot uz ģimeniskai videi atbilstošākiem apstākļiem bez vecāku aprūpes esošajiem bērniem.
Apmācības organizētas kā daļa no plašāka pasākumu kopuma deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros un tajās piedalījās Smiltenes novada Bērnu un ģimenes atbalsta centra, Madonas novada bērnu un jauniešu ārpusģimenes aprūpes un atbalsta centra “Ozoli”, Valmieras SOS bērnu ciemata, kā arī Grašu bērnu ciemata darbinieki.
Nodarbību tēmas nereti noteica paši apmācību dalībnieki un tās bija saistītas ar viņu aktuālākajiem ikdienas jautājumiem darbā ar bērniem. Kopā septiņu nodarbību laikā katrā runāts par dažādiem jautājumiem, kā arī uzmanība pievērsta praktiskiem treniņiem un simulācijām.
Aizvadītas nodarbības par pusaudža vecumposmu un tam raksturīgajām iezīmēm, kā arī bērnu tiesību jautājumiem. To laikā runāts par pusaudžu psiholoģiskajām iezīmēm, pienākumiem, pozitīva pašvērtējuma un neatkarības veicināšanu, savstarpējo komunikāciju starp pieaugušo un jaunieti, kā arī citiem saistītiem jautājumiem.
Nodarbībā par bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST) ar aprūpes centru darbiniekiem pārrunāts, kā ievērot un atpazīt traucējumus, pie kādiem speciālistiem vērsties, kā ikdienā darboties ar bērniem ar AST, tāpat arī par konfliktu risināšanu. Izskanēja daudz detalizētu jautājumu un piemēru, kas izriet no darbinieku līdzšinējās pieredzes, kurus bija iespējams apspriest ar pieaicinātajiem speciālistiem.
Aizvadīta nodarbība par atkarību jautājumiem, pārspriežot dažādos atkarību veidus, sākot ar zināmākajiem līdz specifiskākiem (alkoholu, smēķēšanu, datorspēlēm, iepirkšanos, ēšanu un citām). Papildus aizvadītas nodarbības par bērnu emocionālajām vajadzībām un attiecību veidošanu, kā arī emociju un uzvedības traucējumiem. Tāpat arī pieaugušo emocionālajām vajadzībām – prieku, mīlestību un pieņemšanu, robežām, drošību, autonomiju. Tā kā šo darbinieku ikdiena ir saistīta ar paaugstinātu slodzi, izdegšanu un virkni citu faktoru, caur praktiskām aktivitātēm nodarbībās runāts tieši par darbinieku sajūtām, izmēģinot arī apzinātības treniņu emociju vadīšanai.
Nodarbībā par seksualitātes jautājumiem aplūkots, kā vienkārši un uzskatāmi runāt ar bērniem par higiēnu, seksualitāti, kā mācīt ievērot robežas, uzsverot, cik svarīgi mācīt prasmes, balstoties uz nākotnes vajadzībām. Klātesošajiem ierādīts kā, piemēram, izveidot speciālu higiēnas somu, kas palīdzēs turpmāk darbā ar bērniem.
“Jaunais, gribam mēs to vai negribam, ienāk mūsu ikdienā. Varbūt vēl nav šodien, bet kas to zina, kā būs rīt. Pirmo reizi, tā jau konkrēti iz dzīves, lektore no "Papardes Zieda" stāstīja par jauniešiem, kuri maina dzimumu, par viņu garo ciešanu ceļu, pasaules attieksmi. Līdz šim par to es tā pat nebiju domājusi, jo tas jau kaut kur aiz trejdeviņiem kalniem. Mani ļoti uzrunāja šī
